Brīdī, kad mūsu kinoteātriem kārtējo reizi gar degunu aiziet kāda filma, kura ir sarežģītāka, savdabīgāka un neierastāka (un līdz ar to – nekomerciālāka), šķiet, atliek tikai nopūsties. Kinofestivāla “Spektrs” rīkotāji ar to samierināties netaisās un rokas klēpī salikuši nesēdēs, tāpēc kinoprojekta ietvaros skatītājiem tiek piedāvātas “citādākas” filmas. Pirmā no tām bija lieliskā Denī Vilnēva “Ienaidnieks” (Enemy), bet tagad pienākusi kārta daudzsološā, provokatīvā un neprātīgi talantīgā Ksavjē Dolana filmai “Toms fermā” (Tom at the Farm).

Jauns reklāmu veidotājs Toms dodas uz laukiem apmeklēt bēres. Ierodoties tur, viņš ir pārsteigts, ka neviens viņu nepazīst un nezina, kādas attiecības viņu saistīja ar aizgājušo. Drīz vien mirušā brālis Tomu iepin baisā spēlē, kurā Tomam ir jāuztur sērojošās ģimenes miers, lai nosargātu viņu labo vārdu un neaizskartu sērojošās mātes jūtas. Taču ģimenes tumšā pagātne draud sagādāt vēl lielākas nepatikšanas Tomam viņa braucienā uz laukiem…

Jauno kanādiešu režisoru Ksavjē Dolanu vienlīdz bieži dēvē gan par brīnumbērnu, gan par briesmu bērnu (enfant terrible) – patiesība, visticamāk, kā jau parasti, slēpjas kaut kur pa vidu, ārā un kur tik vēl ne. Lai nu kā, apzīmējums “bērns” savā ziņā šeit iederas – Dolanam ir tikai 25 gadi, kas režisoram tāds nieks vien ir. Taču Dolana veikumus par bērnišķīgiem gan nenosauksi. Kamēr Dolana “Mommy”, ar kuru viņš šogad ķircināja Kannu publiku, mēs vēl ar nepacietību gaidām, ir vērts iepazīties ar šīs strauji uzlecošās zvaigznes iepriekšējo veikumu, kas arī tika apbērts ar balvām un slavas vārdiem. Psiholoģiskais trilleris ar amerikāņu kino garšu “Tom at the Farm” sola gan intrigas, gan spriedzi, gan, jā, arī provokācijas – skatīsimies, ko Dolans būs sastrādājis šoreiz: brīnumus vai briesmas?